Aktīvā lapas iedaļa: Izglītība
26.11.2020.

Izvaltas pamatskolas muzejs.

Izvaltā ir izveidots Izvaltas pamatskolas muzejs.

Adrese: Saules ielā 1., Izvalta

Šo darbu paveica Vēstures un sociālo zinību skolotāja Irēna Kriviņa un novadpētniecības pulciņa skolēni.

Muzeju var apmeklēt no 8.00-17.00 jebkurā dienā iepriekš piesakoties pa tālruni 65626500

No skolas vēstures

Izvaltas skola sāka savu darbu kā jezuītu skola 1817. g.  rudenī puspabeigtā jazuītu klostera ēkā. No šī gada izvaltieši pilnīgi pamatoti datē savas skolas sākumu. 1817. gadā skola darbojās kā klasiskā jezuītu ģimnāzija, kaut sākumā tajā bija tikai 17 audzēkņi, turklāt kā arzīmēja vēsturnieks B. Brežgo- 10 no viņiem nevis dzīvoja skolā, bet nāca uz šejieni no citurienes (ļaujot pieņemt, ka viņu vidū ir arī kāda zemnieku atvase). Vēlāk te darbojās 5 klases: zemākā, vidējā un augstākā gramatikas klase, poēzijas klase un retorikas klase.Skolas atvēršanas gadā skolas prefekts bija Kazimirs Hlasko. Diemžēl jazuītu skola nepastāvēja Izvaltā ilgi. panākumi vietējo ļaužu katoliskā audzināšanā  nebija patīkami pareizticības piekritējiem- cara valdībai. 1820. gadā Krievijas cars izdeva pavēli par jezuītu darbības aizliegšanu un 24 stundu laikā jezuītiem lika izvākties no izvaltas. Skolas slēgšanas brīdī tajā mācījās 110 audzēkņi. Apliecību par retorikas klases pabeigšanu paspēja saņemt Jezups Maciļevičs- 19 gs. labākās latgaliešu populārzinātniskās grāmatas "Pavuijceišona un vysaidi spasobi" (1850g.) autors.

Ar 1864. gadu darbojās tautskola vīriešiem (mācījās 90 zēni) un vēlāk arī sievietēm (mācījās 6 meitenes). Mācības notika krievu valodā.

Skola Izvaltā pastāvējusi arī 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, jo par mācīšanos krievu val. vēstīja daudzu izvaltiešu stāstījumi. 1928.- 1929.m.g. bija sešklasīga pamatskola ar 6 skolotājiem. 1926.g. skolu beidz 7 skolēni, bet 1935.g. -16 skolēni.

Laikā no 1928.- 1940.g. par skolas pārzini strādāja S.Ikaunieks, kurš arī bija ievērojams Izvaltas pagasta sabiedriskais darbinieks. Viņa dzīves ceļš beidzās izsūtījumā Sibīrijā 1943. gadā.

Vācu okupācijas laikā skolas telpās tika ierīkots vācu kara hospitālis un darbojās arī skola, kuru 1942.-43.m.g. pabeidza 13 skolēni, bet 1945.-46.m.g. jau 32 skolēni. 1950.- 1951. m.g. Izvaltā bija jau 8 klases, bet 1954.g. pavasarī šeit notika pirmais vidusskolas izlaidums. Vidusskola pastāvēja līdz 1992.g. Laikā no 1954.-1992. gadam izvaltas pamaskolu absolvējis 551 skolēns.

Laika gaitā ir mainījies skolas ārējais izskats.1958. gadā tika uzcelta trīsstāvu piebūve un 1981.g. tika uzbūvēts trešais stāvs arī vecajai jezuītu celtnei. 1997.g. bijusī ciemata katlu māja tika pārbūvēta par sporta zāli.

1997.g. skolas ēka tika iekļauta LR aizsargājamo arhitektūras pieminekļu skaitā, pateicoties 19.gs. jezuītu būvētajam ēkas pamatstāvam ar 2,5 m biezām sienām, kuras blakus cits citam tika guldīti šķelti akmeņi.

 

Iz Izvoltys nūvoda vēstures...

Izvoltas nūvoda vēsture legendom apveita –

Tõs ļaužu atmiņõs nanūveita.

Kõpš seņsenim laikim te latgaļu dzymtas myta.

Dzymtas ļaudis medeja, zvejõja, leidumus leida,

Ūgas, sēnes laseidami, pa mežu bīzūknim kleida.

Nu bolkom mõjūkļus taiseja,

Povorda vītai bryunūs mõlus maiseja;

Jumtus ar nīdrem klõja,

Kai nu apakšas vērsaitis mõja.

Lūpu nūvītnes nu kõrtim slēja,

Kur gūvis mõve, aitas blēja,

Mõjas suni nikni rēja,

Jo kaids svešnīks garom skrēja.

Teirumā rudzus, kvīšus, auzas, lynus sēja,

Tū vysu patērēja, todēļ ilgi dzeivot spēja.

Dzymtas sīvas vērpe, aude, apģērbus šyva,

Kū sev un vysu ļaužu prīkam dzīdoja –

Par tū nūvoda mutvõrdu daiļrade stõsta,

Kai myusdīnu folkloras ansamblis klõsta.

Varona meža kūku īskauts, Sargovas azars spūguļõja,

Tys Izvoltas apkaimes saimes barõja.

Nu azara molas žebērkļus, harpūnas raideja,

Ar tim azara zivis baideja.

Pēčõk, teiklus nu lynu dīgim pyna.

Cik azarā zivis dzeivõja, nivīns nazyna.

Myusu seņču dorba tykums

Beja jū dzeives golvonais lykums –

Tys atnõcis leidz mums

Kai senču mantojums.

Kod beja atgõjuse nakts,

Brašõki dzymtas veiri stõvēja iz vakts.

Jī īnaidnīkus syta,

Kaut daudzi kaujā kryta.

Pi vacõs kūkzõgētovas Kazimirovs izroka akmiņa cērvi ar golūdu,

Kas runoj senatnes volūtu.

Šanti mežā, L.Trūļūs apzynõtas senču kopa vītas,

Kur atrostas ir bogõteigas lītas.

Myusu seņču amatnīki tūs dīnu

Var myusdīnu mõkslinīkus põrsteigt šudiņ na vīnu.

Jaunovas, sīvītes kopā guļdeja kai karalīnes:

Saktas, gradzyni, rūkossprõdzes, kokla krelles,

Nu glīmežvõkim, kaula, bronzas spiraleitem gatavoti

Golvas vainadzeni

Cik krõšņi, smolki gatavoti viņi. (9.-14.gs.)

Jauneklim, veirim kopā lyka,

Bez īprīkš mynāto, vēļ bronzas jūstas, kaula sviļpeites;

Vālõkā dzeļzs laikmetā – cērvi, naži, škāpi,

Par kū vēstej kaujõs krytušūs kauli atrostī.

Šudiņ daudzas seņču montas

Atrodušas cytas mõjas –

Skūlas muzejā tõs krõjās,

Kai tys myusu dīnõs nõkās.

13.-14.gs. myusu senčus smogs liktiņs skõre,

Kod te īsorode svežemnīku bori:

Slavi, võci, pūļu pani – nivīns naskaiteja, cik jū beja,

Bet asnis gon daudzim leja.

Myusu tāvi kõjas ova,

Lai izpiļdeitu svešu kungu klaušas.

Senču dīveibu saroksti ir gari,

Jo prūti saskaitiet – tod tū dori.

Par šū jautõjumu nūzeimeigs ir fakts:

Bazneicas vacõs hronikõs atrosts roksts,

Kurā pyrmū reizi rokstu volūtā ir mynāts

Izvoltas võrds – Uschwald – Užwald.

Tī mynāts 1625.gods, kod jezuītu misionāri nu

Dinaburgas (Daugavpiļs) īsaroda Izvoltā.

Rudņas krostā jī ļelus akmiņus vēle

Un pyrmū kūka bazneicu uzcēle (arī Aulejā),

Lai Krystus võrdu vēsteitu

Un ļaužu dvēseles pesteitu.

Nu jezuītu tāvim īvārojamõkais beja

Jõns Lukaševičs (1699-1779),

Kurš, ījimdams prīstera omotu,

Latgalīšu mēlē põrtulkõja pyrmū svātū grõmotu (18.gs.v.)-

Evaņgeliji vysam godam.

Jys poglobõts Ivoltas bazneicas dõrzā,

Kur stõv daudzi kopakmini arvīn.

Un, kurs Lukoševiča võrdu izpēteis,

Tū seno prīstera gors pasvēties.

19.godusymta sõkumā Izvoltas nūvodam sõkõs jauna era,

Jo jezuīti Izvoltas pyrmajai skūlai durovas vēre.

Tys nūtika tai, kai raksteits jezuitu hronikā

Un globõts tautas atmiņā.

1812.godā otkon teik leli akmeņi valti:

Četras ceglineicas, 2,5metru bīzumā jaunajai klūstera ākai

Un grandiozai bazneicai myuri calti.

1817. godā nu Krõslovas te põrcēle jezuītu gimnaziju,

Kuru tejs godūs beidze 110 jaunūs prīsteru –

Tõ laika tautas gora nesēju.

Jūs vydā slovonõkais kliva Jezups Macelevičs (1805-1872),

Kas uzraksteja pyrmū laiceigū latgalīšu grõmotu (1850.g.)-

Pavujciejszona un vyssajdi spossobi.

Jys paglobõts Ludzas bazneicas dõrzā.

Betjezuitus, kai vysur Latvijā, sõpeigi skõre krīvu cara vara.

Ar cara Aleksandra I ukozu

Jim pavēlēja atstõt Izvoltu 24 stuņžu laikā (1820.g.).

Carādami atsagrīzt, jī steidzeigi paslēpe

Dõrgõs relikvijas un zaltu. Kur?

Un šudiņ, lai tu savu slavi caltu,

Tev jõatrūn jezuītu zaltu…

Jo gribi izjust tõ laika elpu,

Apmeklei vacū jezuītu telpu.

Jo pastaigõsi pusnaktī pa koridorim

Bez gaismekļa – vīns pats,

Tev pretim sūļõs skaista jaunova

Boltā apģērbā, kai fatamorgānā.

Jezuiti izmyrējuši divas pazemes ejas,

Kuram nūvadpētneiki vēļ nav atroduši izejas.

Krīvu generali šurpu brauce,

Kod jūs „aukstõ kara” godi sauce.

Jī saceja, ka šū myuri

Var cauršaut tikai ar atomdyuri.

Par jaunõkū Izvoltas vēsturi apmīrynoj zynõtkõri –

Daudz grõmotu izlosi, jo vari.

Tev jõatbrauc un jõnūzastõj Izvoltas nūvoda

Suveizdišķu kolna augstõkajā vērsyunē.

Te tu jussīs kai tõlā senotnē:

Tõli, tõli mejās pakolni, lejas,

Un põri kūku golūtnem redzim –

Aglyunas bazilikas tūrni slīnās.

Vysapkõrt vairõku jyudžu garumā

Nivīna lauku ļaužu oruma.

Vacõki ļauds klusi

Aizgõjuši iz kopu pusi.

Bet jaunī brauc prūm nu seņču mõjas,

Jo piļsātā tim lobõk klõjās.

Gan kolhozi, gan sovu tautīšu vara

Sõpeigi lauku dzeivi skõre.

Mysu pogostā

Tikai Izvoltā vēļ

Zaļõ jauneiba kvāloj.

Te jezuītu celtnei myužeigi stõvēt

Un jūs dorba un gora kultūru slavēt!

 

[1] Raksteits Atskaņu hronikas veidā

Eleonora Dundure – Jakimova, 2008.goda junī