Aktīvā lapas iedaļa: Izglītība
12.12.2019.

Izvaltas pamatskolas muzejs.

Izvaltā ir izveidots Izvaltas pamatskolas muzejs.

Adrese: Saules ielā 1., Izvalta

Šo darbu paveica Vēstures un sociālo zinību skolotāja Irēna Kriviņa un novadpētniecības pulciņa skolēni.

Muzeju var apmeklēt no 8.00-17.00 jebkurā dienā iepriekš piesakoties pa tālruni 65626500

No skolas vēstures

Izvaltas skola sāka savu darbu kā jezuītu skola 1817. g.  rudenī puspabeigtā jazuītu klostera ēkā. No šī gada izvaltieši pilnīgi pamatoti datē savas skolas sākumu. 1817. gadā skola darbojās kā klasiskā jezuītu ģimnāzija, kaut sākumā tajā bija tikai 17 audzēkņi, turklāt kā arzīmēja vēsturnieks B. Brežgo- 10 no viņiem nevis dzīvoja skolā, bet nāca uz šejieni no citurienes (ļaujot pieņemt, ka viņu vidū ir arī kāda zemnieku atvase). Vēlāk te darbojās 5 klases: zemākā, vidējā un augstākā gramatikas klase, poēzijas klase un retorikas klase.Skolas atvēršanas gadā skolas prefekts bija Kazimirs Hlasko. Diemžēl jazuītu skola nepastāvēja Izvaltā ilgi. panākumi vietējo ļaužu katoliskā audzināšanā  nebija patīkami pareizticības piekritējiem- cara valdībai. 1820. gadā Krievijas cars izdeva pavēli par jezuītu darbības aizliegšanu un 24 stundu laikā jezuītiem lika izvākties no izvaltas. Skolas slēgšanas brīdī tajā mācījās 110 audzēkņi. Apliecību par retorikas klases pabeigšanu paspēja saņemt Jezups Maciļevičs- 19 gs. labākās latgaliešu populārzinātniskās grāmatas "Pavuijceišona un vysaidi spasobi" (1850g.) autors.

Ar 1864. gadu darbojās tautskola vīriešiem (mācījās 90 zēni) un vēlāk arī sievietēm (mācījās 6 meitenes). Mācības notika krievu valodā.

Skola Izvaltā pastāvējusi arī 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, jo par mācīšanos krievu val. vēstīja daudzu izvaltiešu stāstījumi. 1928.- 1929.m.g. bija sešklasīga pamatskola ar 6 skolotājiem. 1926.g. skolu beidz 7 skolēni, bet 1935.g. -16 skolēni.

Laikā no 1928.- 1940.g. par skolas pārzini strādāja S.Ikaunieks, kurš arī bija ievērojams Izvaltas pagasta sabiedriskais darbinieks. Viņa dzīves ceļš beidzās izsūtījumā Sibīrijā 1943. gadā.

Vācu okupācijas laikā skolas telpās tika ierīkots vācu kara hospitālis un darbojās arī skola, kuru 1942.-43.m.g. pabeidza 13 skolēni, bet 1945.-46.m.g. jau 32 skolēni. 1950.- 1951. m.g. Izvaltā bija jau 8 klases, bet 1954.g. pavasarī šeit notika pirmais vidusskolas izlaidums. Vidusskola pastāvēja līdz 1992.g. Laikā no 1954.-1992. gadam izvaltas pamaskolu absolvējis 551 skolēns.

Laika gaitā ir mainījies skolas ārējais izskats.1958. gadā tika uzcelta trīsstāvu piebūve un 1981.g. tika uzbūvēts trešais stāvs arī vecajai jezuītu celtnei. 1997.g. bijusī ciemata katlu māja tika pārbūvēta par sporta zāli.

1997.g. skolas ēka tika iekļauta LR aizsargājamo arhitektūras pieminekļu skaitā, pateicoties 19.gs. jezuītu būvētajam ēkas pamatstāvam ar 2,5 m biezām sienām, kuras blakus cits citam tika guldīti šķelti akmeņi.