Aktīvā lapas iedaļa: Bizness
23.07.2017.

k/s. "Izvalta"

Krāslavas nov.

Izvaltas pag.

Saules iela 15, Izvalta

LV-5652

tālr. 65626430

Krāslavā ienāk griķi

Valdim Stivriņam pašam ir zemnieku saimniecībā “Druvieši” ar 100 ha zemes, kurā viņš saimnieko kopš 1995. gada. Arī viņš sācis ar rudziem, kas joprojām ir galvenā kultūra. Saimnieko pats ar savu tehniku, no kooperatīva izmanto tikai kalti, kas ir vienīgā visā pagastā. Viņš saņēmis nacionālās subsīdijas, bet uz projektu naudu nevarot pretendēt mazo platību dēļ.

Saimniecībā V.Stivriņš sējot arī rapsi un linus. Pērn 20 ha linu palikuši uz lauka, lai gan citos gados tie nesuši peļņu. Šogad Valdis pirmo gadu sēšot griķus. Tiem pērn bijusi ļoti laba cena – 180 lati par tonnu. Arī smilšainā augsne ir piemērota, bet audzēšanas tehnoloģija esot vienkārša. Griķi jāsēj maija beigās, kad salnas beigušās, jo tie bīstas sala. Taču tos novāc septembra vidū tieši pēc salnām, kad šķiedra nosalst, atūdeņojas un izžūst turpat uz lauka. Valdis iecerējis sākumā iesēt 15 ha griķu. Ja rezultāts būšot labs, platības palielinās. Iespējams, griķi Krāslavas rajonā varētu kļūt par iecienītu kultūru.

Valdis Stivriņš pie jaunās sējmašīnas

Izvalta izsenis pazīstama ar rudziem, jo šī kultūra te vislabāk aug un dod iedzīvotājiem iztiku. Pērn Izvalta rudzu ražas ziņā pat guva sasniegumus – kopā ar kooperatīvu “Izvalta” pagasta zemnieki nodevuši ap 400 t rudzu, bet citus gadus – tikai 300 t. Rudziem esot stabils noiets Daugavpilī, kur savu produkciju realizē vai viss pagasts.

Kooperatīvs saglabās pakalpojumus

Jau gadiem ilgi Izvaltas zemnieku un piemājas saimniecības izmanto kooperatīva “Izvalta” sniegtos lauksaimniecības pakalpojumus. Kooperatīvs palīdz apstrādāt augsni, miglot sējumus, novākt ražu, kaltēt graudus, iznomā tehniku. Kooperatīva priekšsēdētājs Valdis Stivriņš pastāstīja, ka arī šogad tiks piedāvāti dažādi lauksaimniecības pakalpojumi un to izmaksas saglabāsies iepriekšējā gada līmenī. Taču viņš atzīst, ka katru gadu pakalpojumu apjoms samazinās, jo mazāk paliek aktīvo kooperatīva biedru un zemnieki paši iegādājas nepieciešamo tehniku. Ar pakalpojumiem vien neizdzīvot, tāpēc uzņēmums arī nodarbojas ar ražošanu. Kooperatīvs apstrādā 400 ha zemes, no kuriem 100 ha ir īpašumā, bet pārējā platība tiek nomāta. Tradicionāli kooperatīvs audzē rudzus. Arī šogad ar tiem apsēšot vismaz 100 ha. 75 ha tiks sēts rapsis, lielu daļu aizņems vasarāji, bet par liniem pagaidām neesot skaidrības. Valdis Stivriņš domā, ka linus šogad varētu arī nesēt, jo ir problēmas ar to noietu, turklāt, pērn slikto laika apstākļu dēļ visa linu raža palika guļam uz lauka un nesa zaudējumus. Linu audzēšana te neesot iecienīta, iespējams, arī neatbilstošās augsnes dēļ, taču kooperatīvam kopš kolhozu laikiem palikusi mantojumā linu audzēšanas tehnika.

Pērk jaunu tehniku

Kooperatīvs “Izvalta” darbojas kopš 1993. gada, kad izjuka paju sabiedrība. Tas sāka ar 14 ha graudaugu. Sējumu platības pakāpeniski palielināja, jo saprata, ka ar pakalpojumu sniegšanu vien neiztiks. Kooperatīvam ir arī savs gateris, kurā tiek gatavoti taras dēlīši un apstrādāta koksne pēc iedzīvotāju pasūtījuma. Saimniecībā strādā 22 cilvēki, daži no tiem sezonas darbos. Kooperatīvā ir 193 biedri. V. Stivriņš saka, ka visi biedri ir izvaltieši, daudzi jau gados, tāpēc atsakās kopt savas nelielās 5–10 ha saimniecības un izbeidz ražošanu, un pieprasījums pēc zemes apstrādes samazinās.

No paju sabiedrības kooperatīvs mantojis gateri un graudu noliktavu, pārējo šajos gados iegādājušies gan saviem spēkiem, gan par projektu un kredītu līdzekļiem. No jaunākās tehnikas saimniecībā ir trīs MTZ un viens Valmet traktors, Sampo kombains, sējmašīna, pārvietojamā kalte. Piesaistīti ES strukturālo fondu un Sapard programmas līdzekļi. Iegādāta salīdzinoši lētākā baltkrievu tehnika. Nupat kooperatīvs paņēmis 53 000 latu kredītu uz 5 gadiem, par ko iegādāta jauna sējmašīna, arkls un “Valtra” traktors. Pagalmā stāv arī līzingā iegādātais kokvedējs. Šogad kooperatīvs iesniedzis pieteikumu nacionālajām subsīdijām. Katru gadu tehnikas iegādē tiek ieguldīti 20 000 latu peļņas, saka V. Stivriņš. Kooperatīvs sniedz arī kravas transporta pakalpojumus iedzīvotājiem, piemēram malkas piegādi.

Kooperatīvs rūpējas ne tikai par jaunas tehnikas iegādi un savu ražotni, bet arī par uzņēmuma vizuālo izskatu. Tas gan esot grāmatvedes Marijas Antānes nopelns. Viņa izveidojusi akmensdārzu, kurā savu vietu raduši gan dzirnakmeņi, gan senlaicīgi dzelzs gludekļi un vecas šujmašīnas greznā pamatne.

Šopavasar kooperatīvs iedzīvotājiem nevarēšot piedāvāt iegādāties sēklas, jo pērn to neizdevās izaudzēt. Pēc sausās vasaras uznākušas lietavas un graudi vārpās sadīguši. Ik gadu kooperatīvs realizējis vismaz 50 t sēklas, bet šogad tās pietikšot tikai kooperatīva biedriem.